Sākums    Lapas karte    Palīdzība    Kontakti      LV   EN
Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā (II kārta)
JAUNUMI PAR KONKURSU

28
mar
2013
Noslēgusies projektu ieviešana konkursā Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā

2013.gada martā ir veikti pēdējie noslēguma maksājumi finansējuma saņēmējiem (mājsaimniecībām) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" ietvaros.

11
okt
2012
Jau 1000 mājsaimniecību īpašnieki Latvijā ir uzstādījuši tehnoloģiskās iekārtas

Vienlaicīgi ar rudenīgi aukstā laika iestāšanos jau 1000 mājsaimniecību īpašnieki Latvijā ir uzstādījuši tehnoloģiskās iekārtas un saņēmuši KPFI līdzfinansējumu projektu konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” I un II kārtas ietvaros.

28
jūn
2012
Noslēgusies līgumu parakstīšana par KPFI finansējumu mājsaimniecību sektorā II kārtas ietvaros
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), SIA "Vides investīciju fonds" un dzīvojamo māju īpašnieki (fiziskās personas) parakstījuši 1118 līgumus par projektu īstenošanu KPFI atklāta projektu konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" II kārta (turpmāk – konkurss) ietvaros.

11
mai
2012
Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā II kārta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) un Vides investīciju fonds līdz 2012.gada 7.maijam ir noslēguši 478 līgumus ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) atbalsta finansējuma saņēmējiem atjaunojamo energoresursu izmantošanai savos mājokļos. Šobrīd noslēgtie līgumi sastāda summu ar kopējo KPFI finansējumu LVL 1430595 apmērā. Kopumā konkursa II kārtas ietvaros VARAM tika apstiprināti 1225 projektu iesniegumi par kopējo KPFI finansējumu LVL 4 132 196.57.

07
mar
2012
Mājsaimniecības II kārta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Vides investīciju fonds 2012.gada janvārī un februārī noslēdza 119 līgumus ar iedzīvotājiem, kas saņems Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansiālo atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai savos mājokļos ar kopējo KPFI finansējumu LVL 336 800.

PAR KONKURSU

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana māj­saimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektro­enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstā­dīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

Konkursa otrās kārtas pieejamais KPFI finansējums ir 7 218 785,33 lati. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 7 000 latu. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projektu iesniedzējs ir:

  • dzīvojamās mājas īpašnieks - fiziska persona, uz kura vārda ir reģistrēta dzīvojamā māja;
  • vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku - fizisku personu - vārdā, kuru attiecīgais nekustamais īpašums atrodas atsevišķu divu vai vairāku dzīvokļu mājā.

Projektus šajā konkursā varēs iesniegt par:

  • ēku, kas klasificējas kā dzīvojamā māja;
  • ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju vai jaunbūvi;
  • visu dzīvojamo māju, nevis dzīvojamās mājas daļu vai atsevišķu dzīvokli;
  • nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Konkursa ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuros tiks iegādātas un uzstādītas šādas iekārtas:

  • šķeldas vai salmu biomasas katli, biomasas granulu vai malkas katli un biomasas kamīni ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot);
  • saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 25 kW (ieskaitot);
  • siltumsūkņi ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot);
  • vēja ģeneratori ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot);
  • saules baterijas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot);
  • vairākas augstāk minētās iekārtas, ņemot vērā konkrētas iekārtas kopējās uzstādītās jaudas ierobežojumus.

KONKURSA NOLIKUMS

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS DOKUMENTI
VADLĪNIJAS UN PIEMĒRI
Līgums par projekta īstenošanu:
Līgums par projekta īstenošanu

Līguma par projekta īstenošanu pielikumu:
1. pielikums: Projekta pārskats
2. pielikums: Maksājuma pieprasījums
3. pielikums: Attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu saraksts
4.pielikums: Projekta rezultātu monitoringa pārskats
  Palīgs maksājuma pieprasījuma un pārskata aizpildīšanā:
1. pielikums: Projekta pārskata piemērs mājsaimniecībām ar komentāriem 
2. pielikums: Maksājuma pieprasījuma piemērs mājsaimniecībām ar komentāriem

Līguma grozījumi (Projekta līguma grozījumu pieprasījuma veidlapa):

Projekta īstenošanas termiņa pagarinājums mēnešos (vienu reizi)
  • ne vairāk kā par 4 (četriem) mēnešiem,
  • ja finansējuma saņēmējs objektīvu un pamatotu iemeslu dēļ nav varējis ievērot noteiktos termiņus

Dzīvojamās mājas īpašnieka (finansējuma saņēmēja) maiņa, t.sk. izmaiņas kopīpašniekos (vienu reizi)

  • nodrošina, ka jaunais īpašnieks pārņem visas projekta līguma saistības
Piegādātāja, montētāja maiņa (vienu reizi)
  • piegādātājs/montētājs nevar piegādāt iekārtas/veikt darbus, jo ir bankrotējis, maksātnespēja vai citas pamatotas izmaiņas
Iekārtas modeļa maiņa (vienu reizi)


  • uzlabots, jauns modelis
  • piegādātājs nemainās
  • CO2 emisijas samazinājuma rādītājs nesamazinās
Iekārtas maiņa uz lētāku iekārtu (vienu reizi)


  • mainītās iekārtas tehniskie parametri ir līdzvērtīgi projektā apstiprinātajai
  • piegādātājs nemainās
  • CO2 emisijas samazinājuma rādītājs nesamazinās
Iekārtas tehnisko parametru maiņa (vienu reizi)
  • iekārtas jauda/lietderība augstāka
  • citi tehniskie rādītāji nepasliktinās
  • piegādātājs nemainās
  • CO2 emisijas samazinājuma rādītājs nesamazinās
Iekārtas izvietojuma maiņa (vienu reizi)
  • projekta īstenošanas vieta (adrese) nemainās
Projekta izmaksu pārdale starp budžeta pozīcijām (vienu reizi)
  • vienā projekta budžeta apakšpozīcijā ir radies līdzekļu ietaupījums, bet citā - faktiskie izdevumi ir lielāki par iepriekš plānotajiem

SEMINĀRI
2012.03.23 Seminārs KPFI konkursā Mājsaimniecības II kārta LASĪT VAIRĀK
CITI NODERĪGI DOKUMENTI

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes 

Projektu ieviešanas vadlīnijas finansējuma saņemšanai

Par klimata tehnoloģijām:

  • Būtiski par vēja ģeneratoriem:

Vēja „uzvedība" ir ļoti līdzīga ūdens straumes uzvedībai upē. Ikvienam ir vērts iedomāties savu apkārtni ar potenciālo vēja iekārtas uzstādīšanas vietu kā iegremdētu ūdens straumē, kura maina virzienu no visām debess pusēm. Virpuļi ir nederīgi enerģijas ražošanai, lai ko arī tirgotāji neapgalvotu. Lai ražotu enerģiju no vēja, ir vajadzīga nosacīta vienvirziena gaisa plūsma. Ja apkārtnē ir daudz objektu, kuri vēju „sakuļ" virpuļos, vieta būs nepiemērota:

1. Klajums uz visām pusēm vismaz 150 - 200m (izņemot vietas, kur vidējais vēja ātrums gadā virs 5m/s). Vēja karte Latvijai - http://www.kerveju.lv/veja_karte.php 
2. Uzstādīšanas vieta - kalna gals vai dienvidu-rietumu nogāze, vai vieta, kur ģenerators ir virs visiem apkārtnes pauguriem.
3. Ja ir pieejama stabila energoapgāde no publiskā tīkla, tad netiek lietotas lielas akumulatoru sistēmas. Vēlams, ka tiek veidots saslēgums ar publisko energoapgādes tīklu (jo akumulatoru sistēmas ir dārgas, nedraudzīgas videi un lietotājiem un ir neefektīvas ilgtermiņā).

  • Būtiski par saules kolektoriem un PV paneļiem:

Ikreiz ir jāņem vērā saules enerģijas sezonālais raksturs. Ja tiek uzstādītas iekārtas ar lielu jaudu, lai tās spētu nodrošināt ar siltumenerģiju gada pēdējos un pirmajos mēnešos, jautājums ir par šo iekārtu saražotās enerģijas pielietojumu vasaras mēnešos. Klasisks piemērs ir skolas, kur uzlikti saules kolektori, bet bērni ir vasarā brīvlaikā. Siltumenerģijas kWh, ja to ražo ar, piemēram dabasgāzi vai siltumsūkni, izmaksā 2 - 3 reizes mazāk kā elektroenerģijas kWh. Ja ar jaunu un dārgu iekārtu tiek aizstāts jau salīdzinoši lētas siltumenerģijas avots, jāizvērtē, cik liels būs faktiskais ieguvums.

Elektroenerģijas ražošanai no saules noteikti vispirms ir jāanalizē, cik iegādātā sistēma izmaksās un cik kWh gadā tā saražos. Izejot no šiem datiem, ir vērts izrēķināt, cik ilgā laikā ieguldītie līdzekļi tiks atpelnīti. Ja sistēmas uzstādītāji apgalvo, ka no uzstādītās sistēmas jaudas 1000W viņu sistēma var saražot gada laikā ievērojami vairāk kā 1000 kWh, tad, visticamāk, šie apgalvojumi nav patiesi:

1. Vieta, kur uzstāda saules kolektorus vai PV paneļus, ir orientēta aptuveni dienvidu virzienā. 
2. Vieta nav noēnota vai ir noēnota nebūtiski.

  • Būtiski par siltumsūkņiem:

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.11 3.pielikuma 1.tabulas 3.7. pozīciju gaiss/gaiss (A2/A20) tipa siltumsūkņus var uzstādīt tikai tad, ja tie ir paredzēti darbam -20 0C temperatūrā un tiks ekspluatēti dzīvojamās mājās, kur apsildāmā platība nepārsniedz 100 m2.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka pirms gaiss/gaiss tipa siltumsūkņu uzstādīšanas Jums ir jāpārliecinās, vai tiek ievēroti iepriekš minētie nosacījumi, pretējā gadījumā projekta izmaksas par gaiss/ gaiss tipa siltumsūkņu iegādi un uzstādīšanu tiks atzītas kā neattiecināmas.

 


NOSLĒGTIE LĪGUMI

Konkursa ietvaros noslēgto līgumu saraksts (informācija pieejama saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumiem)